-

LVKĶI ekonomiskā ietekme un sadarbība ar industriju (2019–2025)
Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūta (LVKĶI) darbība 2019.–2025. gadā apliecina, kā zinātnes inovācijas pārtop par jauniem materiāliem, rūpniecības produktiem un pat tehnoloģijām kosmosa misijās. Analizējot pētniecības virzienus, finansējuma struktūru un sadarbību ar industriju, šis pārskats vizuāli un saturiski atklāj institūta nozīmi ilgtspējīgas bioekonomikas attīstības kontekstā. Laika posmā no 2019. līdz 2025. gadam LVKĶI demonstrējis stratēģisku…
-

Skaistums, kas nelido
Reiz lasīju interviju, kurā aviokonstruktors teica par kādu lidmašīnu, ka tā nelidos, jo ir neglīta.Toreiz šis apgalvojums šķita teju anekdotisks, kā estētiska kaprīze, kas ietērpta profesionālā pārliecībā. Tomēr jo ilgāk par to domāju, jo skaidrāk kļuva: runa nebija par izskatu. Aviokonstruktors runāja par struktūru, par attiecībām starp formu, funkciju un vidi. “Neglīta” lidmašīna šajā kontekstā…
-

Inovācija ir ķēde: vidusposma loma tehnoloģiju tapšanā
Vienā no televīzijas sarunām ar pieredzējušu inženieri dzirdēju ļoti precīzu formulējumu: “Tehnoloģiju nevar pārdot, ja nav kur parādīt procesu.” Viņš stāstīja, ka agrāk jauni risinājumi tika demonstrēti rūpnīcā, kur klients varēja redzēt materiālu uzvedību, procesa ritmu un reālos traucējumus. Šodien šādas telpas daudzviet vairs neeksistē, un līdz ar to nav vietas, kur ideju pārvērst par…
-

Robežviela
Koksne ir materiāls, kas nepakļaujas binārajai domāšanai. Tā nav tikai dabas “elements”, nav arī cilvēka radīts artefakts. Koksne ir robežviela un eksistē starpstāvoklī – tajā daba kļūst par kultūru, kas glabāt dabas atmiņu. Šajā nozīmē koksne ir ontoloģiska pāreja. Tā atrodas kustībā starp to, kas rodas, un to, kas tiek veidots. Saskaroties ar koka virsmu,…
-

Iepakojums kā eksistenciāls fenomens: forma, robeža un atbildība
Ikdienā mēs iepakojumu uztveram kā pašsaprotamu – tas aizsargā saturu, atvieglo pārvadāšanu un pēc tam pazūd no redzesloka, nonākot izgāztuvēs. Taču, raugoties caur eksistenciālās fenomenoloģijas prizmu, iepakojums ir vairāk nekā funkcionāls objekts – tas ir strukturējošs elements mūsu attiecībās ar pasauli, lietām un pašiem ar sevi. Martins Heidegers savā darbā Esamība un laiks piedāvā jēdzienu…
-

Bioogleklis kā viela, kas pārveido pasauli: jaunā materiālisma skatījums
Ilgtspējas diskursā bioogleklis bieži tiek interpretēts kā zaļo tehnoloģiju simbols – kā alternatīva fosilajam ogleklim un cerība uz tīrāku nākotni. Tomēr šāds skatījums riskē reducēt vielu uz tās reprezentatīvo nozīmi, neņemot vērā tās aktīvo klātbūtni materiālajā pasaulē. Jaunā materiālisma pieeja piedāvā alternatīvu izpratni: tā rosina domāt ne tik daudz par to, ko viela nozīmē, bet…
Piesakies jaunumiem!
Ievadi savu epasta adresi: